Ir gadījies tā: nopirkāt gaļu, jau iztēlojoties, kā baudīsiet to, bet tā izrādās kā akmens. Ne sagriezt, ne sakošļāt, un mēģinājums to norīt — īsts pārbaudījums. Šķiet, ka produkts ir bezcerīgi sabojāts, bet ir risinājums
Stop! Nesteidzieties to izmest. Cieta gaļa — tā nav problēma, bet tikai neliels kulinārs izaicinājums. Un tūlīt jūs uzzināsiet, kā no neveiksmīgas uzkodas pagatavot īstu gastronomisku hitu.
Kāpēc gaļa kļuva “kā koks”
Lai pareizi glābtu situāciju, jāsaprot iemesls. To ir vairāki:
-Dzīvnieka vecums. Gaļa no veca dzīvnieka vienmēr būs cietāka un ar rupjākām šķiedrām.
-Kura daļa. Gaļa no muguras un sāniem ir maiga. Bet no vaigiem, kakla vai stilbiem — vienmēr cietāks.
-Sāls trūkums. Tieši sāls izvelk lieko mitrumu un mīkstina šķiedras. Nepietiekams sālījums — biežs cietuma iemesls.
-Vienkārši “neizvilcies”. Iespējams, tam pietrūka laika, lai pilnībā iesālītos un nogatavotos.
Un tagad — pie galvenā: gaļas mīkstināšana
1. paņēmiens: Termiskā metode (visātrākā)
Šī metode neatgriezīs gaļai ideālu struktūru, bet pilnībā mainīs tā garšu un konsistenci.
Ko darām: sagriežam neveiksmīgo gaļu mazos kubiņos vai strēmelītēs.
Kā darām: liekam uz pannas uz lēnas uguns. Karsējam, līdz iztek tauki un kļūst zeltaini brūna un kraukšķīga.
Ko iegūstam: gardus circenīšus! Ar tiem var pārkaisīt kartupeļus, putru, pievienot pankūkām vai olu kultenim. Bet izkausētie tauki — īsts kulinārs zelts cepšanai.
2. paņēmiens: Ātrā sasaldēšana (vienkāršākais)
Aukstums brīnumaini ietekmē tekstūru.
Ko darām: liekam gaļas gabalu saldētavā uz 2–3 stundām, lai tas labi sastingtu.
Kā darām: izņemam un, neļaujot atkausēties, sagriežam ar asu nazi ļoti plānās šķēlītēs. Jo plānāks griezums, jo vieglāk to būs sakošļāt.
Ko iegūstam: plānas, mutē kūstošas sasaldēta kārtainītes šķēlītes. Šo metodi pat speciāli izmanto gardēži.
3. paņēmiens: “Pārsālīšana” ar pārbaudi (pacietīgajiem)
Ja gaļa ir nepietiekami sālīta, to var viegli labot.
Ko darām: pagatavojam jaunu sāls šķīdumu (uz 1 litru ūdens 5–6 ēdamkarotes sāls, lauru lapa, melno piparu graudiņi). Uzkarsējam līdz vārīšanās temperatūrai, tad pilnībā atdzesējam.
Kā darām: aplejam cieto gaļu ar aukstu sāls šķīdumu tā, lai tas to pilnībā nosedz. Uzliekam nelielu spiedienu un ievietojam ledusskapī vēl uz 1–2 nedēļām.
Ko iegūstam: labi iesālītu, garšvielās ievilkušos speķi. Papildu laiks sālsūdenī palīdzēs šķiedrām mīkstināties.
Lasi vēl: Es to redzēju pie draudzenes un tagad es to gatavoju burciņām – ideja, ko ir vērts “nočiept”
4. paņēmiens: Pārveidošana pastā (radošākais)
Kāpēc košļāt, ja var uzsmērēt?
Ko darām: sagriežam gaļu mazos gabaliņos.
Kā darām: samaļam gaļas mašīnā (vēl labāk — divreiz) vai sablendējam. Pievienojam ķiplokus, zaļumus (dilles, pētersīļus), mazliet melno piparu. Var iemaisīt arī karoti mīksta sviesta, lai masa būtu vieglāk smērējama.
Ko iegūstam: neticami aromātisku speķa pastu jeb smērējumu. Ideāli derēs maizītēm, grauzdiņiem vai krekeriem.
5. paņēmiens: Vārīšana un sautēšana (pirmajiem un otrajiem ēdieniem)
Cieta gaļa — lielisks garšas un tauku avots sātīgiem ēdieniem.
Ko darām: izmantojam to kā pamatu buljonam vai apcepšanai.
Kā darām: smalki sagrieztu gaļu var pievienot borščam, soļankai, kāpostu zupai vai sautējumiem. Ilgstošas vārīšanas un sautēšanas laikā tā pilnībā kļūs mīksta un piešķirs ēdienam bagātīgu garšu.
Galvenais — neskumsti un nemet ārā! No jebkuras gaļas var pagatavot kaut ko gardu! 😉 Secinājums: cieta jeb “sīksta” gaļa — tā nav neveiksme, bet iespēja izpaust kulināro fantāziju. No zeltainiem circenīšiem līdz izsmalcinātai pastētei — jūs ne tikai izglābsiet produktu, bet arī atradīsiet jaunu mīļāko ēdienu.
Un kā ir ar jums — vai jums ir bijusi līdzīga pieredze? Ko jūs darījāt ar nepaklausīgo speķi?
